LANDSCAPE PEARLS: Alūksnē notiek praktiskie semināri par muižu un to parku uzturēšanas labo praksi

24. un 25.aprīlī Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas projekta “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” ietvaros Alūksnē, Latvijā tika organizēti divu dienu praktiskie semināri. Šajās dienās tika sniegta plaša informācija par Pavlovskas parku, Ļeņingradas apgabalā un Alūksnes muižas parku, kā arī vispārīgi par muižu un to parku uzturēšanu saistītām tēmām – dīķu atjaunošanu, kokaugu kopšanu, parku apzaļumošanu, restaurāciju.

Projekta gaitā tiek restaurēts Aleksandra paviljons Alūksnes muižas parkā un Lielā kaskāde Pavlovskas muzejrezervātā. Semināru sākumā bija iespēja iepazīties ar Krievijas partneriem un noskatīties prezentācijas par Pavlovskas parku. Pavlovskas muzejrezervāta parka vadošā speciāliste Jeļena Belih un parka hidrosistēmas speciālists Nikolajs Ņikonovs pastāstīja par parku, par to kā tas tiek kopts un uzturēts. Pavlovskas parkam cauri tek Slavjanskas upe, kuras gultne regulāri tiek tīrīta, lai nemainītos gruntsūdeņi un maksimāli varētu saglabāt vecos kokus. Parka uzturēšanu un regulāru kopšanu nodrošina speciāla cilvēku komanda, kam ir pieejams nepieciešamais aprīkojums. Semināra dalībniekiem bija jautājumi par darbu izmaksām, kopšanā iesaistīto cilvēku skaitu, stādu audzēšanu uz vietas vai iepirkšanu, upes gultnes tīrīšanu un šī darba efektivitāti.

 

Semināra otrajā daļā visiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar Alūksnes muižas parku, kas ir veidots pēc Pavlovskas parka parauga un kam ir zināma līdzība ar to. Par parku, tā vēsturi un paveiktajiem darbiem stāstīja ainavu arhitekts Agris Veismanis.

Nākamais seminārs bija par kokaugu kopšanu, un to vadīja Latvijā pazīstams meistars, dārznieks, arborists, SIA „LABIE KOKI” valdes priekšsēdētājs Edgars Neilands. Interesenti tika informēti par koku sugu atšķirībām un to, kas jāzina, lai kokus varētu kopt nenodarot tiem pāri. Gan kopjot kokus, gan veidojot jaunus stādījumus, vienmēr vajag atcerēties, ka visi koki cīnās par gaismu un aug tik lieli, cik tiem ģenētiski ir ieprogrammēts. Tāpēc īpaši tika akcentētas nepieciešamās rūpes par koku jau no iestādīšanas, ja mēs to vēlamies veidot mākslīgi savādāku nekā dabiskā vidē, lai pielāgotu mūsu ainaviskajām vai praktiskajām vajadzībām.

Gan teorētiski, gan praktiski tika parādītas darbības, kas ir veicamas, lai palīdzētu kokam un dabīgi veidotu tā vainagu, kā pareizi griezt zarus, nebojājot koka mizu un neatstājot lielas rētas, kā izvairīties no vairāku galotņu veidošanās. Semināra dalībniekiem bija daudzjautājumu par koku pareizu izgriešanu un kopšanu. Varēja apskatīt un novērtēt inventāru ar ko strādā arboristi unnepieciešamības gadījumā to arī iegādāties.

 

Semināru otrās dienas rīta pusē paralēli notika divi semināri – seminārs skolēniem par restaurāciju kā iespējamo nākamo profesiju un par kapu labiekārtošanu, apzaļumošanu un kopšanu. Alūksnes novada vidusskolēnus par restauratora profesiju un prakstisko darbību iepazīstināja restaurators-meistars, Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas darbnīcas vadītājs Uģis Baļļa. Prezentācijā tika parādīti cik dažādi ir restaurācijas novirzieni - koka, metāla, akmens, papīra, polihromijas u.c materiālu restaurācija. Priekšstatu varēja gūt arī par restaurācijas lielo prakstisko nozīmi gan muzejos, gan vēsturiskajās ēkās un pilīs, gan atjaunojot dažādus privātus telpu dizaina objektus. Prezentācijā varēja uzzināt kur un kā var mācīties, lai kļūtu par restauratoru.

Praktiskajā daļā skolēni varēja iepazīties ar dažādiem restauratora darba instrumentiem un restaurācijas paņēmieniem. Jaunieši izmēģināja iestiklot vecu koka rāmi, redzēja kā tiek atjaunots krēsla sēdvirmas pildījums, kā pats var izgatavot krāsu balsināšanai no piena un krīta, ar kādiem paņēmieniem var noņemt krāsu no koka vai veca metāla. Pēc semināra varēja secināt, ka restaurators ir ļoti prakstiska un vajadzīga profesija, bet lai to varētu veikt ir nepieciešamas zināšanas un mākslinieciskā izjūta, kā arī ļoti liela pacietība.

Semināru par kapu labiekārtošanu, apzaļumošanu un kopšanu vadīja Iveta Ozola - dendroloģijas speciāliste, dārzu un apstādījumu veidotāja, mācību spēks Bulduru dārzkopības vidusskolā. Latvijā mirušo cilvēku apglabāšanai ir senas tradīcijas, mums ir daudz ticējumu un atceres dienu. Arī katri kapi un kapa vietiņa ir atšķirīgi. Nav pareizi vai nepareizi izvēlēti apstādījumi, nokrāsoti soliņi, izveidoti celiņi – tā ir cilvēkuizvēle, kā patīk vai nepatīk. Visas atziņas ir tikai ieteikumu formā un mūsu pašu ziņā ir tās pieņemt vai nepieņemt.

Visos kapos aktuāla tēma ir atkritumu šķirošana. Kā labais piemērs tika minēti Cēsu kapi, kur sadzīves un zaļajiem atkritumiem ir atsevišķi konteineri. Ļoti labi šī problēma tiek risināta Vācijā - zaļie atkritumi tiek bērti speciāli šim nolūkam izbetonētās vietās, kur ievieto vaļēju konteineru, kad pilns – nav problēmu to iztukšot un novietot tukšu. Par šo ideju ieinteresējās Alūksnes kapsētas apsaimniekotāji. Semināra otrajā daļā, kas notika Alūksnes Lielajos kapos, bija ļoti daudz jautājumu par piemērotākajiem augiem saulainām vai ēnainām vietām, par dzīvžoga augstumu, biezumu, apgriešanas biežumu, piemērotāko segumu, soliņu nepieciešamību un augstumu, formu, materiālu un krāsu. Šajā seminārā tika iegūta ļoti noderīga informācija, ko var praktiski izmantot.

Semināru noslēdzošajā daļā Māris Mālkalnietis stāstīja par dīķu atjaunošanu un apsaimniekošanu. Māris Mālkalnietis ir šajā jomā viszinošākais speciālists Latvijā - hidrotehniķis, biologs, ainavu konsultants, AS „Lauku avīze” tematiskā izdevuma „ Dīķu avīze” autors. Veidojot dīķi vienmēr jāatrod kompromiss starp estētisko un prakstisko. Tas pats jāievēro arī izvēloties augus, kurus stādam dīķa tuvumā. Gan prezentācijā, gan izejot parkā lektors rādīja kokus, kādus nevajadzētu stādīt pie dīķiem (ozoli, vītoli, zirgkastaņas, kaukāza plūmes, mežābeles), jo tiem ir daudz nobirumu, kas piesārņo ūdeni, tā rodas organiskās vielas, kas veicina dīķu aizaugšanu. Lai ilgstoši saglabātu skaistu dīķi, tas ir regulāri jāiztīra no piebiruma un aizauguma. To vajag atcerēties jau plānojot dīķi, tādēļ jāņem vērā ieteikums dīķi veidot rietumu – austrumu virzienā, lai veidotos dabīgā viļņainība, kas gružus saskalo šaurākajā dīķa malā. Rokot dīķi ir nepieciešams padomāt, gan par pieejamību tā kopšanai, gan par drošību ūdenī, tādēļ lektors ieteica nerakt malas 45 grādos, bet veidot vai nu stāvākas ar terasēm, vai lēzenākas. Augi blakus dīķim būtu jāveido tādā pašā leņķī kā dīķa malas.

Kopumā semināri bija ļoti labi apmeklēti. Apmeklētāju vidū bija ne tikai Alūksnes novada pašvaldības iestāžu darbinieku, vietējie iedzīvotāji un interesenti, bet arī ainavu arhitekti no Vidzemes un pārstāvji no Latvijas Piļu un muižu asociācijas.

Vairāk informācijas par projektu angļu valodā var iegūt šeit.



Marita Oldere
Alūksnes muzeja direktore
Tel. +371 64381321
Mob. +371 29205295